Čūsknesis

E-pasts Drukāt

Vai ir 13 zodiaka zīme Čūsknesis?

Laiku pa laikam avīzes raksta par "jaunatklājumu" astroloģijā - trīspadsmito zodiaka zīmi Čūsknesi. Tas esot tāpēc, ka Saule savā kustībā starp Skorpionu un Strēlnieku zināmu laiku atrodoties arī Čūskneša zīmē. Pamatojums - ekliptika posmā starp Skorpiona un Strēlnieka zvaigznājiem šķērso Čūskneša zvaigznāju. Astroloģijas kritiķi un noliedzēji diezgan bieži izmanto šo faktu un to, ka ja Saule (vai planēta) atrodas, piemēram, Lauvas zodiaka zīmē, tad pie debesīm tā atrodas Vēža zvaigznājā, nevis Lauvas zvaigznājā.

Diemžēl pat visai atzīti astrologi nespēj sakarīgi izskaidrot trīspadsmitās zodiaka zīmes absurdu, kā arī zodiaka zīmju un zvaigznāju neatbilstību. Tas ir saistīts ar to, ka astrologi parasti ļoti slikti vai vispār nepārzina astronomiju un debess mehāniku, bet kritiķi savukārt neorientējas astroloģijas pamatprincipos.

Zvaigžņotās debess dalījums zvaigznājos tika veikts jau vairākus tūkstošus gadu atpakaļ. Tā, piemēram, senajā Grieķijā bija pazīstami 48 zvaigznāji, no kuriem sevišķa nozīme bija 12 zodiaka joslas zvaigznājiem, jo tikai tajos varēja atrasties "kustīgās" zvaigznes - planētas, kuru ietekme uz cilvēka raksturu un likteni tika konstatēta jau tad. Toreizējais dalījums bija tāds, ka katrs zodiaka zvaigznājs aizņēma apmēram 1/12 no ekliptikas joslas.

Pretrunas radās vēlāk, kad astronomija atdalījās no astroloģijas un parādījās nobīde starp zvaigznājiem un zodiaka zīmēm. Astronomi sāka dalīt debess sfēru, kā viņiem bija ērtāk, ieviešot arī jaunus zvaigznājus. Tiesa, zodiaka joslas zvaigznājiem un daļai citu zvaigznāju senie nosaukumi tika saglabāti, tomēr to izvietojums vairs nebija precīzi tāds kā agrāk. Visbeidzot 1922.g. astronomi vienojās par debess sfēras sadalījumu 88 zvaigznājos, kurš ir spēkā arī tagad. Šī jaunā dalījuma rezultātā ekliptika šķērso ne tikai 12 tradicionālos zodiaka zvaigznājus, bet vēl arī Čūsknesi. Tomēr tam nav nekāda sakara ar astroloģisko ekliptikas un visas debess sfēras dalījumu 12 vienādās daļās, kas ir saistīts ar Zemeslodes rotācijas ass novietojumu telpā, nevis ar kādiem noteiktiem kosmiskiem objektiem.

Nobīde starp zodiaka zīmēm un zvaigznājiem rodas precesijas dēļ - Zemeslodes rotācijas ass lēnām maina novietojumu telpā. Par vienu zīmi jeb 30 grādiem šī nobīde izveidojas 2150 gadu laikā. Tā kā zodiaka zvaigznāju aptuvenais dalījums un nosaukumi nāk no laika ap mūsu ēras sākumu (2000 gadu atpakaļ), tad ir skaidrs, ka pa šo laiku ir izveidojusies nobīde gandrīz par vienu zodiaka zīmi, ko arī reāli var novērot.

Tā kā planētu orbītu plaknes ir novietotas dažādos leņķos attiecībā pret Zemes orbītu, tad to redzamais ceļš nesakrīt ar ekliptiku. Tā planētas var nonākt arī Valzivs, Oriona un Sekstanta zvaigznājos, nemaz nerunājot par mazajām planētām un komētām. Ja pielietotu loģiku, ar kādu tiek ieviesta Čūskneša zodiaka zīme, tad vajadzētu ieviest vēl vismaz Valzivs, Oriona un Sekstanta zodiaka zīmes, kas, protams, ir absurds. Katrai zodiaka zīmei uz debess sfēras atbilst josla no ekliptikas dienvidpola līdz ziemeļpolam. Tāpēc vienas zodiaka zīmes ietvaros atrodas vairāki zvaigznāji. Rakstam pievienotajos attēlos ir parādīti ekliptikas joslas zvaigznāji un attiecīgais sadalījums zodiaka zīmēs. Labi redzams, ka gandrīz viss Čūskneša zvaigznājs atbilst Strēlnieka zodiaka zīmei. Turklāt Strēlnieka zodiaka zīmei pieder vēl arī Herkulesa, Skorpiona, Altāra un Leņķmēra zvaigznāji.

Var, protams, diskutēt par pašu šo astroloģisko zodiaka zīmju dalījuma principu un interpretāciju. Bet tā nav šī raksta tēma.

 

Juris Kauliņš, astronoms un astrologs