Astroloģijas vēsture

E-pasts Drukāt

 

Astroloģija, īss ieskats tās vēsturē

 

 

Astroloģija, latīniski astrologia; astron – zvaigzne, logos mācība. Astroloģija tā ir mācība par debess ķermeņu ietekmi uz Zemi, Dabu, cilvēkiem un notikumiem. Mācība par Makrosoma ietekmi uz Mikrosomu.

 

 

Dažādi atzinumi par astroloģiju

  • Astroloģija ir dzīvesveids, tā aptver dažādas dzīves sfēras.
  • Astroloģija nevis māca dzīvot, bet palīdz to darīt.
  • Astroloģijas būtība – tās ir zināšanas kā nepadoties straumei.
  • Zvaigznes nemelo, kļūdās cilvēki. Zvaigznes tikai parāda iespējas vai cilvēks tās izmantos jau ir viņa paša ziņā.
  • Jau senajos rakstos ticis teikts: “Pazīsti savu ienaidnieku”. Un, ja nu šis ienaidnieks esam paši sev? Tāpēc, ka sevi vienkārši nepazīstam. Ar astroloģijas palīdzību mums rodas iespēja iepazīt sevi, savus līdzcilvēkus, izprast dažādas likumsakarības.
  • Alberts Einšteins savulaik ir teicis: “Astroloģija ir zinātne, kas nes atklāsmi. Ar tās palīdzību es daudz ko esmu uzzinājis un daudz ko esmu tai parādā.”

Cik sena ir astroloģija, tas ir jautājums, uz kuru grūti atbildēt. Pirmkārt, jau diez vai kāds tā precīzi var atbildēt cik sena ir pati pasaule? Mūsdienās jebkuros ar vēsturi saistītos jautājumos parādās arvien jaunas liecības, arheoloģiski atklājumi, kas ieteicas arvien senākā pagātnē, un nav svarīgi par kādu tieši jomu mēs runājam, tai skaitā astroloģijas pirmsākumiem.

Diemžēl liecības, kas saglabājušās līdz mūsdienām ir visai skopas. Lielā mērā tas saistīts ar apstākli, ka astroloģija ir viena no senākajām mācībām un pašos tās pirmsākumos ezoteriskas zinības tika nodotas speciāli izredzētiem cilvēkiem - priesteriem no mutes mutē. Vēlāk par laimi šo aizliegumu atcēla, tomēr te atkal iejaucās liktenis, jo daudzas liecības, kas rakstu veidā glabājās Aleksandrijas bibliotēkā, ka zināms tai nodegot gāja bojā.

Vēlākos gados, jau saucami mūsdienās, par astroloģisko zinību noliegšanu un liecību iznīcināšanu, parūpējās svētā inkvizīcija. Tātad ir grūti nosaukt kādu konkrētu gadu skaitli, jo pastāv dažādas versijas par astroloģijas rašanās laiku.

Tā piemēram, Cicerons savā laikā uzskatīja, ka astroloģija ir vismaz 470 tūkstošu gadu veca, bet Epigēns domāja, ka tā pastāvējusi jau pirms 720 tūkstošiem gadu.

Mūsdienās pieejamie pētījumu dati atklāj, ka astroloģijas pirmsākumi meklējami mūsdienu Irākas teritorijā, ko senatnē 5000-3000 g. p. m. ē. dēvēja par Mezopotāmiju jeb Divupi. Šajā teritorijā tika uzceltas slavenās pilsētas Babilona un Ūra.

Pirms simtiem tūkstošiem gadu senie šumeri ieradās Mezopotāmijā un radīja rakstību, kas tiek uzskatīta par vienu no senākajām pasaulē un uzcēla zikurātus - augstus torņus, kas vienlaicīgi kalpoja gan kā administratīvas telpas, gan graudu glabātuves, gan zinātniskas observatorijas.

Porfirija darbos ir norādes uz to, ka senie Babilonas priesteri pārvaldījuši astroloģiskās zināšanas jau pirms 30 tūkstošiem gadu.

Par pirmo kanonisko astroloģijas tekstu var uzskatīt ķīļraksta tabulu sēriju “Enuma Anu Enlil”, kura attiecas uz XVI - XI gs. pirms Kristus.

Līdz mūsdienām pateicoties arheoloģiskajiem izrakumiem ir nonākuši vairāk 25 000 māla plākšņu fragmenti, kas liecina par astroloģijas pirmsākumiem.

Tieši Babilonas priesteriem - astrologiem mēs varam pateikties par 12 zvaigznāju Zodiaka un Saules - Mēness kalendāra ieviešanu. Vērojot debesis, un saskatot likumsakarības, viņi iemācījās pareģot cilvēku dzīves notikumus, izprast dabas parādību ietekmi uz Zemi, dabu, cilvēkiem. Savus novērojumus viņi pierakstīja uz māla plāksnītēm.

Milzu uzplaukumu astroloģija piedzīvoja 1. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras, kad astrologus sāka saukt par haldejiem. Tomēr iekarojumi (sevišķi Maķedonijas Aleksandra karagājieni) pielika punktu Babilonijas civilizācijas attīstībai, bet astroloģija pārcēlās uz Seno Ēģipti, Grieķiju, Indiju, Persiju, pat Ķīnu.

Pirmie Ēģiptiešu horoskopi parādījās 38. gadā p.m.ē. Par viņu astroloģijas zinātnes pieminekli kļuvusi “Grāmata par zvaigžņu kustību”. Tās teksts pat iekļauts dievu Ozirisa un Seta tempļu griestos.

Vairākas liecības līdz mums nonākušas tieši tādā veidā, kā zīmējumi, raksti uz tempļu, faraonu kapeņu sienām. Piemēram, veicot arheoloģiskos izrakumus faraonu Ramzesu kapenēs tika atrasti uz sienām attēloti debesu zvaigznāji, planētas, unikāla zvaigžņu pulksteņa attēls. Arī mūsdienās, apmeklējot senas baznīcas, var atrast liecības par astroloģijas klātbūtni.

Turpinot par Ēģipti, tieši Aleksandrijā sāka attīstīties zinātniskā astroloģija, tika sarakstītas vairākas nozīmīgas grāmatas, nodibinātas skolas. Slavenākā zinātniskās astroloģijas skola - Aleksandrijas skola, dibināta 332.g pirms Kristus, un to dibinājis Maķedonijas Aleksandrs. Piecu gadsimtu laikā šajā skolā mācījusies lielākā daļa slaveno astrologu, tai skaitā Klaudijs Ptolemajs.

Šajā laikā astroloģija sāka izplatīties tautā. Līdz mūsdienām saglabājušies senie papirusi, kas sarakstīti 2. un 3. gadu tūkstotī p.m.ē. un vēstī par Saules, Mēness aptumsumiem, to ietekmi.

Aleksandrijā (ap 498. un 510. gadu) aktīvi darbojās astrologs Heliodors, kas atstājis nākamām paaudzēm savu traktātus astronomijā un astroloģijā, tai skaitā “Astronomisko didaktiku” 8 nodaļās.

Ir zināms, ka senie ēģiptieši pielūdza 5 planētas – Merkuru, Venēru, Marsu, Jupiteru un Saturnu. Jāņem vērā, ka ne visas Saules sistēmas planētas vispār tai laikā bija pazīstamas. Jo piemēram, Plutonu atklāja tikai 1930. gadā.

Kaut arī liecības par ēģiptiešu astroloģiju ir samērā skopas, tomēr zināms, ka Aleksandrija 5 gadu tūkstošus bija astroloģijas centrs.

Arī seno grieķu, tādu kā Dēmokrits, Aristarhs (320.g. pirms Kristus), Arhinopols (4.-3.gs. pirms Kristus), Arhimēds, Aristotelis (322.g. pirms Kristus), Hiparhs, Ptolemajs, ieguldījums astroloģijas attīstībā ir nenovērtējams.

Piemēram, Arhimēds bija pirmais, kurš izveidoja planetāriju, Hiparhs samērā precīzi aprēķināja attālumu no Zemes līdz Mēnesim, savukārt Seleiks atklāja bēgumu un paisumu atkarību no Mēness stāvokļa.

Par vispārzināmās Saules zodiaka struktūras pamatlicējiem uzskatāmi Aristotelis, Ptolemajs un Hiparhs. Tieši pēdējais, kurš prata aprēķināt solāro gadu, sadalīja zodiaka apli 12 vienādās daļās, katrai zīmei piešķirot 30 grādu loku un ieviesa 12 zodiaka zīmi – Svarus. Līdz tam pastāvošajā Zodiaka aplī bija 11 zīmes, jo Skorpions pildīja gan 7., gan 8. zīmes vietu.

Anaksagors – sengrieķu zinātnieks un filozofs, Atēnu filozofijas skolas pamatlicējs, pirmais pareizi izskaidroja Saules un Mēness aptumsumu, nodarbojās ar astronomiju, astroloģiju.

Beross (ap 340-270 g. pirms Kristus) – Babilonijas priesteris, radījis pirmo grieķu astroloģijas skolu. Atēnās viņam par godu pat uzcēla pieminekli.

Senākais līdz mūsdienām nonākušais darbs romiešu astroloģijā ir Manilija Marka (1.gs.pirms Kristus) – Romas dzejnieka un astrologa astroloģiskais sacerējums “Astronomiskās piezīmes”, kas veltīts imperatoram Augustam.

Balbils – Romas astrologs, strādāja pie imperatora Klaudija.

Vēlākos gados katrā valstī astroloģija attīstījusies nedaudz savādāk, tomēr nevar noliegt, ka jūtama senās Babilonijas, arī Ēģiptes astroloģijas ietekme uz mūsdienu astroloģiju.

Vēstures gaitā savu pirkstu astroloģijai pielikuši tādi slaveni cilvēki kā:

Ptolemajs (ap 90. 160. gadu) – astronoms, astrologs, ģeogrāfs (viņa darbi atstāj milzu ietekmi uz visu turpmāko astroloģiju līdz pat mūsdienām). Par viņa nozīmīgāko devumu uzskatāma grāmata Tetrabibloss, kas uzskatāma par astroloģijas rokasgrāmatu, kas lietota daudzu gadu simtu garumā

Porfirijs (dzimis Sīrijā ap 234. gadu) – filozofs un astrologs, uzrakstījis astroloģisku traktātu 55 nodaļās.

Pitagors (6.gs pirms Kristus), Koperniks (1473-1543), Paracelzs (1493-1541), Galilejs (1564-1642), Aristotelis, Arhimēds, Hipokrāts, Enšteins un daudzi citi.

Liela nozīme astroloģijā ir vācu astronomam un astrologam Johanam Kepleram (1571-1630). Keplers atklāja planētu kustības likumus, tā saucamo Keplera likumu. Viņš ticēja un centās pierādīt, ka planētām un to savstarpējiem aspektiem ir liels iespaids uz zemes dzīvi. Slavenākie Keplera darbi ir “Kosmogrāfijas noslēpums”, “Jaunā astronomija” u.c.

Astroloģija kā mācība ir pat senāka par astronomiju un līdz pat 16.gs. šīs mācības ir gājušas roku rokā. Respektīvi, netika dalīti jēdzieni astronomija un astroloģija, bet tā bija vienota mācība par Debess ķermeņiem, to ietekmi. Senajā Grieķijā un Romā līdz viduslaikiem vārds “astrologs” nozīmēja kā astrologu, tā arī astronomu.

Astroloģija ir medicīnas, bioloģijas, astronomijas, matemātikas un daudzu citu zinātņu šūpulis.

Starp citu, kā vēstī liecības sensenos laikos astrologs bija cilvēks, kurš sevī apvienoja gan astronoma, gan astrologa, gan dziednieka, gan reliģiska cilvēka dotības, zināšanas. Astrologs bieži vien gaidot piedzimstam kādā ģimenē bērniņu, dzīvoja kopā ar šo ģimeni, lai varētu konstatēt bērna precīzu dzimšanas laiku, un tad sastādīt viņa horoskopu

Diemžēl laikā no 13.-16.gs. astroloģija un pārējās mācības, sevišķi reliģija atdalījās, un līdz par mūsdienām, tā tas arī ir palicis. Kaut arī zināms, ka liecības par astroloģijas un reliģijas vienotību atrodamas gan Bībelē, gan tempļos, gan baznīcās. Arī vairāki Romas pāvesti atzinuši astroloģiju. Spilgts piemērs, Aili – astrologs, franču teologs, ģeogrāfs, kosmologs. Izglītojies Parīzes univesrsitātē. 1380.gadā aizstāvējis doktora disertāciju teoloģijā, kandidējis uz Romas pāvesta vietu. Sastādījis iespējamo Kristus horoskopu. Lielu uzmanību veltījis Saturna un Jupitera cikliem, periodiem un savstarpējiem savienojumiem.

Frančesko Junktinijs (1523-1580) – astrologs 1581.gadā ar baznīcas atļauju publicēja savu galveno darbu “Speculum astrologiae” jeb Astroloģijas spogulis.

Placido de Titis – itāļu priesteris, kas nodarbojās ar astroloģiju. Izstrādāja horoskopu māju sistēmu, tiek uzskatīts par mūsdienu horoskopu tēvu.

Arī mūsdienās astroloģija ir attīstīta kā mācība, aktīvi šajā jomā vienmēr darbojušies vācieši, angļi (Kembridžā pat vienu brīdi bija astroloģijas kurss), arī francūži.

Tieši senajā Gallijā dzīvoja ķeltu priesteri, saukti par druīdiem. Starp citu, viņi ne tikai pētīja debesis, bet arī kokus, salīdzinot cilvēku raksturu ar konkrētu koku, tāpēc līdz pat mūsdienām saglabājies tā saucamais druīdu horoskops, ko tautā sauc par Koku horoskopu.

Tāpat, domājams nevienam nav noslēpums, ka vairāki Francijas karaļi savu likteni uzticējuši astrologiem jeb zvaigžņu pētniekiem. Arī Mišela Nostradama - franču astrologa, Kārļa 9 galma ārsta un ekstrasensa vārds droši vien nav svešs nevienam. Viņa pareģojumi “Centurijas” tiek tulkoti vēl šobrīd.

Morens de Vilfranss (1583-1656) – franču astrologs, matemātiķis, iecienīts galma astrologs. Galvenais darbs 26 sējumos “Astrologia Gallica” publicēts 1661. gadā, un ir populārs vēl mūsdienās. Šajā darbā viņš centies modernizēt Ptolemaja astroloģiju atbilstoši 17.gs.

Bartlets. J.H. (1838-1921) – franču astrologs, mūsdienu astroloģijas aizsācējs Francijā.

Di Džons (1527-1608) – angļu astrologs, Elizabetes I astrologs.

Nav nemaz jāmeklē tik senā vēsturē, arī Hitlers, Staļins, Boriss Jeļcins, Ronalds Reigans un citi valstsvīri ir uzklausījuši astrologu padomus. Tā piemēram, Sergejs Vronskis (dzimis Rīgā, 1915-1998), viens no mūsdienu slavenākajiem astrologiem stādījis horoskopus daudzu valstu pirmajām personām un Reiha elitei.

Latvijā astroloģija arī pastāvējusi jau sen, tomēr padomju laikā vairāk attīstījusies pagrīdē. Tad darbojās tādi latviešu astrologi kā Līcītis, Kalerts. Tā nopietni par tās uzplaukumu var runāt tikai pēdējos 30 gados, kad paceļoties dzelzs aizskaram, latvieši brauca mācīties uz Pēterburgu, Maskavu. Astrologi sāka oficiāli pieņemt privātās vizītēs, lēnām attīstījās skolas, un nodibinājās Astrologu asociācija.

Te būtu vietā pieminēt dažus Latvijā pazīstamus astrologus: manu skolotāju un kolēģi – astronomu, astrologu, fiziķi un matemātiķi Verneru Straupi, vienu no Latvijā gados vecākajiem praktizējošajiem astrologiem (praktizē jau vairāk kā 40 gadus).

Manu kolēģi Juri Kauliņu, kurš pēc izglītības ir astronoms, astrologs, fiziķis un matemātiķis, Latvijā viens no pirmajiem astrologiem, kurš sāk “strādāt” (lasi, stādīt horoskopus) ar datoru, kā arī paša izveidotu astroloģijas programmu. Pirmie horoskopi 1986. gadā. Regulāri raksti izdevumā "Zvaigžņotā debess” un citos.

Kā spilgta personība Latvijas astroloģijā, protams, jāmin Andris Račs, kurš viens no pirmajiem uzsāka apmācīt jaunos astrologus, regulāri publicējas, ir praktizējošs astrologs ar daudzu gadu stāžu un rīko vasaras nometnes astroloģijas interesentiem. Andris Račs ilgus gadus bija Latvijas astrologu asociācijas prezidents.

Noteikti vēlos pieminēt arī savus kolēģus – Inesi Kaģi, Gaļinu Svedbergu, Juri Biršu, Anitu Brasliņu, Vegu Spalviņu, Sarmīti Milleri, Akvelīnu Līvmani, kas arī aktīvi darbojas gan kā praktizējoši astrologi, gan skolu vadītāji, gan Latvijas astrologu asociācijas biedri. Šo sarakstu varētu turpināt, bet šeit pieminēti tie astrologi, kuri jau no pašiem pirmsākumiem darbojušies Latvijas astrologu asociācijas izveidošanā, ir mani kolēģi un vispāratzītas autoritātes.

Kā smejos, arī es pati, Māra Ošuroka, esmu piedalījusies Latvijas astroloģijas vēstures vērošanā un tapšanā pēdējos 15 gados. 1995. gadā sāku strādāt vienā no pirmajiem oficiālajiem astroloģijas saloniem Latvijā – Žaklīnas horoskopu centrā, kopā ar pieredzējušākajiem kolēģiem Verneru Straupi, Juri Kauliņu, Andri Raču. 2000. gadā kopā ar domubiedriem piedalījos Latvijas astrologu asociācijas dibināšanā. Kopš 1999. gada esmu salona Horoskopu pasaule īpašniece, kopš 2004. gada lasu lekcijas mūsu astroloģijas skolā. Jau liels solis uz priekšu likās, iespēja nokārtot mūsu skolai oficiālas valsts licenzētas apmācību programmas astroloģijā, vismaz kā interešu izglītību. Esmu viena no pirmajām Latvijas sertificētajām astroloģēm, daudzu astroloģisku rakstu autore, sniedzu intervijas popularizējot astroloģiju. Esmu vadījusi radio raidījumu par astroloģiju, horoskopiem 2 gadu garumā. Kopš 2011. gada 1. novembra esmu ievēlēta par Latvijas Astrologu Asociācijas valdes priekšsēdētāju.

Šobrīd Latvijā ir vairāki desmiti tūkstošu astrologu, kaut gan no pazīstamiem un ikdienā praktizējošiem var nosaukt tikai labi, ja kādus 50.

Kāpēc Latvijā tik populāra ir tieši Hamburgas astroloģija, kas nāk no Vācijas? Hamburgas astroloģijas popularizēšanai Latvijā jāpateicas tādai harizmātiskai personībai, kā astrologam Valērijam Babajevam.

Latvijā ir arī krievu astrologa Pāvela Globas skola, arī viņš pats bieži ierodas uz lekcijām Rīgā.

Kā spēcīga personība mūsdienu astroloģijā jāmin Pēterburgas astrologs Ramazs Zaharjans, kuram vienu brīdi pat izdevās savas augstskolas paspārnē izveidot augstākās izglītības fakultāti astroloģijā. Arī viņa lekcijas ir iespējams apmeklēt Rīgā.

Astrologs kā profesija ir iekļauta arī profesiju klasifikatorā. Ārzemēs katrā ziņā astrologa profesija kotējas daudz augstāk nekā pie mums, un tiek pielīdzināta prestiža un samaksas ziņā pat jurista profesijai.

Astrologs ir cilvēks, kurš nodarbojas ar astroloģiskiem pētījumiem un konsultē cilvēkus izmantojot viņu dzimšanas horoskopus.

Astroloģijas nozares

  • Natālā - pēta astroloģisko faktoru ietekmi uz cilvēka raksturu, likteni.
  • Sinastriskā - pēta astroloģisko faktoru ietekmi uz divu cilvēku savstarpējām attiecībām vai divu uzņēmumu sadarbību.
  • Psiholoģiskā (astropsiholoģija) - pēta astroloģisko faktoru ietekmi uz cilvēka psihi. Norāda uz psihisku problēmu cēloņiem.
  • Medicīniskā – pēta veselības jautājumus, palīdz diagnosticēt slimības, veikt profilaktiskus pasākumus to novēršanā.
  • Karmiskā - pēta astroloģisko faktoru ietekmi uz cilvēka karmu, dzīves uzdevumu, reinkarnāciju.
  • Mundānā - pēta astroloģisko faktoru ietekmi uz valstu, pilsētu un nāciju dzīvi un attīstību.
  • Meteoroloģiskā - pēta astroloģisko faktoru ietekmi uz klimatu.
  • Agrārā - pēta astroloģisko faktoru ietekmi uz lauksaimniecību.
  • Biznesa astroloģija – uzņēmumu dibināšana, reorganizācija, partneri utt.
  • Prognožu astroloģija, kurai savukārt ir savi iedalījumi:
  • Horārā - pēta astroloģisko faktoru ietekmi uz idejas dzimšanas brīdi vai kāda jautājuma izskatīšanas brīdi.
  • Elektīvā – nodarbojas ar labvēlīgākā laika izvēli kādam noteiktam darbības veidam.
  • Solārā – astroloģiskās prognozes metode, kas pamatojas uz horoskopa sastādīšanu katra gada momentā, kad Saule atgriežas tajā pašā zīmē un grādā, kurā tā atradās cilvēka dzimšanas momentā.
  • Lunārā – ikmēneša horoskopa sastādīšana, kad Mēness atgriežas tajā pašā vietā, kur bija cilvēka dzimšanas momentā.
  • Tranzīti, direkcijas, progresijas – prognozēšanas metodes.

Rietumu astroloģijas pamatā ir Saules zodiaks. 

Tātad Zodiaka aplis ir 360 grādu liels, un katra no 12 zodiaka zīmēm aizņem 30 grādu joslu.

Zeme gada laikā veic pilnu apriņķojumu ap Sauli, tāpēc Saule ik pēc gada atrodas vienā un tajā pašā zvaigznājā. Tomēr astroloģijā nelieto viss Zodiaka zvaigznājus, bet gan zodiaka zīmes, kurām ir tādi paši nosaukumi kā zvaigznājiem. Vienīgās atšķirības ir tādas, ka zodiaka zīmes ir 12, kaut gan zvaigznāju ir nesalīdzināmi vairāk, kā arī Zodiaka zvaigznāji ir dažāda lieluma, bet Zodiaka zīmes katra aizņem noteiktu joslas apgabalu Zodiaka aplī un katrs šis apgabals ir 30 grādu liels.

Zodiaka zīmju sākuma punkts ir Auna zīmē, jo katru gadu Saule pavasara momentā atrodas šajā zīmē. Tātad tas ir pavasara ekvinokcijas punkts, no kura sākas atskaite Rietumu astroloģijā. Savukārt, Saulei ieejot Vēža zīmē, atzīmējam vasaras Saulgriežus, Saulei ieejot Svaru zīmē – rudens ekvinokciju, bet Saulei ieejot Mežāža zīmē – ziemas Saulgriežus.

Horoskopus varētu iedalīt it kā 3 lielās grupās:

1.Masu mediju horoskopi – astroloģiskās prognozes (avīzēs, TV, radio lasītie un dzirdētie).

Šie horoskopi tiek sastādīti zīmju grupām – visiem Auniem, visiem Vēršiem utt. līdz pat Zivij. Tās ir prognozes zīmju grupām. Šādas prognozes var sastādīt gadam, mēnesim, nedēļai vai dienai. Ticamības moments nevar būt pārāk augsts, jo visiem pasaules Auniem nevar būt vienāds pamathoroskops. Tomēr arī šīs prognozes tiek sastādītas ar pamatojumu, tāpēc tendence ir pareiza, un nav izslēgts, ka tipiskam zīmes pārstāvim tā arī piepildīsies.

2.Zodiaka zīmju raksturojošie horoskopi (Auna, Vērša utt. zīmes raksturojums).

Zīmju raksturojumi tiek sastādīti pētot Saules ceļu viena gada laikā caur zodiaku. Katrai zodiaka zīmei ir savs darbības periods. Piemērām, Auna darbības laiks sākas 21.martā un beidzas Saulei pārejot Vērsī 20.aprīlī. Tātad novērojot šajā laikā dzimušo cilvēku uzvedību, raksturu, reakciju dusmu brīžos, izturēšanos sabiedrībā utt., ir izdarīta virkne secinājumu. Tāpat arī notikumi, kas risinās Auna zīmes valdīšanas laikā, sistemātiski katru gadu atkārtojas ar kādām līdzībām, iezīmējot kaut vai rīcību, enerģiju, spontānumu. Tieši tāpat arī attiecībā pret citu zīmju valdīšanas laiku. Zodiaka zīmju raksturojošie horoskopi ir precīzi, pamatoti uz daudzu gadsimtu pētījumiem, likumsakarību novērošanu, sistematizēšanu. Tomēr ņemot vērā, ka ikviena cilvēka horoskopu ietekmē vairākas zodiaka zīmes, var saprast, kāpēc bieži šie raksturojumi it kā neatbilst vai neatspoguļo pilnu ainu.

3.Individuālie jeb personīgie horoskopi (astrologu valodā natālā karte, radix horoskops).

Tiek sastādīti katram indivīdam pēc viņa precīziem dzimšanas datiem. Lai sastādītu šādu horoskopu jāzina cilvēka dzimšanas gads, mēnesis, datums, laiks, dzimšanas vieta, lai var konstatēt precīzu planētu stāvokli viņa dzimšanas brīdī. Personīgais horoskops krasi atšķiras no avīzēs lasāmajām astroloģiskajām prognozēm, kas tiek sastādītas veselām zīmju grupām - visiem Auniem, visiem Vēršiem utt. līdz Zivs zīmei.